pārdomas.

asaras acīs un vēja plūsma vērojama ārā pa logu

lēni krītošās lietus lāses un apmākušās debesis

varbūt tas ir tas, ko mēs esam vēlējušies

šīs pelēki drūmās sajūtas nomāc mūs

ar katru dienu aizvien vairāk un vairāk

nāc un izlāb mani, jo to spēj tikai tu

tavas acis un burvīgais smaids

tas man nozīmē tik daudz cik debesis

katra asaru lāse, kas tek pār maniem

sārtajiem vaigiem, nozīmē daudz

par spīti visam, es turos un cenšos

domāt tās labākās domas, jo tas

taču esot skaisti, banālais un daudzpusīgais

skats uz visām esošajām lietām

kas pašlaik notiek ar mums, melot

melot taču ir vieglāk, melot

pašiem sev un izlikties, ka nekas nav noticis

ar skatu pēlēk drūmajās debesīs,

mēs saucam kādu cilvēku,

kas mums tiešām nozīmē daudz, kaut

mēs esam pazaudējuši visu, mums

kāds pietrūkst un pie visa vainājom

tikai un vienīgi sevi.

Vārdi un lietus.

Tu mani satiki trauksmainajā lietū

Kā deja, kas nekad neapstājas

Šīs lietus lāses apņēma mūs

Tās sacīja daudz vairāk

Šķiroties mums, raudāja mākoņi

Tie sacīja daudz vairāk, kā mēs viens otram

Tie raudāja par mums.

Par to, kas ar mums bija noticis.

Par mūsu vārdiem izteiktiem

Un asarām lietajām.

Un par sāpēm ko pārcietām mēs.

Tagad esam savādāki.

Mākoņi neraud vairs par mums

Tie raud par citiem.

neapturēt laiku un neatgriest to.

Ar izpūrušiem matiem

un ledus auksto smaidu pār lūpām,

es skatos uz tevi

ar mirdzoši pilnajām acīm,

kas centīsies izzināt it visu,

it visu ko tās nezin.

tās raugās uz tevi,

it kā zinātu, ka zini itin visu,

visu to, ko nezin tās.

tas smaids -

ledus aukstais un mirdzošās acis.

tas, kas tev pretī raugās

tevi biedē.

it kā tās zinātu patiesību

par visām lietām, kas saistās ar tevi,

bet tavi vārdi izrunātie,

tie kā pagātnē iekalti,

un tie skan man galvā,

un aizvien tie mani dzeļ.

tie sāp un asaras par vaigiem līst,

bet es piedodu tev

par tiem vārdiem skarbajiem,

kas izteikti caur tavām lūpām.

/Signe Slavinska/

bēdz, bet tev nepaslēpties.

Acīs asaras-

Tās slīd pār vaigiem sārtiem,

Kā nožēla par pateiktiem vārdiem,

Kas sāpējuši un dzēluši.

Nožēla par to, kas darīts

Tā nepamet un vajā mani.

Lai kur es ietu, bēgtu vai skrietu.

Kā salda atriebība,

Par manis pateiktiem vārdiem,

Darītām lietām.

Tās mani moka,

Un netaisās laist vaļā.

Līdz brīdim kad teikšu pietiek.

Man pietiek...

/Signe Slavinska/

Atcerējos.

Atcerējos ka esmu te. Skatījos un redzēju ka ļoti sen neesmu šeit sen neko rakstījusi. Savā ziņā diezgan dīvaini iemest acis par to ko esmu rakstījusi labi ja pirms kādiem 3 mēnešiem. Dīvaina sajūta.

klausījos. Skutelis - Mēs klusējam, bet tagad skan Foo Fighters - The Pretender

Vairs pat te nemāku normāli rakstīt, nezinu ko lai raksta.

Šodien bija diezgan dīvaina diena. Nē es nesaku ka bija slikta, bet bija ļoti laba. Tos taurenīšus jāizdzen no vēdera.. sajūta arī tāda nepierasta, sen neizjusta, bet nu traki. ;D

Nu jā labiņi. man drīz jau jājiet. :D Jāpadzied :D

Dance with me forever.

Izdomāju kautko uzrakstīt. Tātad man atkal ir ģipsis. Jo sāka mazliet sāpēt pirksts un par cik šins sāka slīdēt nost, sadomāju ka tomēr vajag atpakaļ ģipsi. Fonā man skan Framing Hanley - You Stupid Girl. Dziesma laba. Sēžu vēl fromspringā un lasu kādas stulbības ko man jautā. Var nojaust kāds cilvēkam ir intelekts ja jautā 14 gadīgai meitenei kko tādu. Pretīgi vienvārd sakot. Šodien kautkā dīvaini sāp galva un nāk miegs. Tagad gandrīz nepārtraukti žāvājos. Tā gadās ka kādas 30 - 40 min vārtās pa gultu un nevar aizmigt normāli. Vakar vakarā ar Artūru kko domājām rakstīt bet palikām uz jautājuma zīmes vai rakstīt kaut ko tālāk par šo vai nē.:

Mana sirds salst.
Taj dziļi iekšā sāpes , auksts.
Kā ledains aukstums
kas stindz manī iekšā.
Kā ledains aukstums ,
kas stindz manī iekšā.
Es nostājos Dieva priekšā.
Un lūdzu par ko esu tik grēcīgs
lai šīs sāpes mani mocītu

Dīvaina šī diena. Liek par ko domāt, pārdomāt. Ārā ir diezgan auksts un man pašai ir auksti. Esu ietinusies segā trūkst vēl kāda karsta tējas krūze. Starp citu man mīļākā tēja ir citronu un karkadē tēja. Atceros ka ar mammu bijām Ēģiptē nopirkām tur tās mazās karkadē lapiņas un viņas uzlejot ir ļoi garšīga tēja nu kā man ļoti garšo skābas lietas priekš manīm ideāla. Starp citu jāsāk plānot par dziesmu svētkiem ko ņemt līdzi. Pilnīgi aizmirsies ka kaut kas būs jāņem līdzi :D tas tā lielai atkāpei.


Gribas iet uz trenniņiem. Nezinu kapēc , bet gribas. Stulba sajūta ka ir lausts pirkst un īpaši neko tādu nevari padarīt. Pretīgi.

Labi jābeidz laikam.. ;D

Es neesu tas kas biju pagātnē.

Ārā kārtējo dienu ir ļoti sūdīgs laiks. Tādā pat ārā negribas iet. Viss ir nomācies un tāda ka mazā depresijā velk. Vienīgais kas man liek varbūt mazliet pasmaidīt ir skaistās puķes kuras ir izplaukušas par spīti visiem šitiem sliktajiem laikapstākļiem. Vēl man liek pasmaidīt pirmās pašmāju zemenes. Katru dienu jau dabūju vai nu pa 1 - 5 zemenēm. Garšīgi. (lick). Vienu es nesaprotu kapēc teica ka šogad būs viskarstākā vasara kāda ir bijusi. Ja tagad ārā ir knapi + 15. Viss ir tik pelēks un drūms pilnīgi tiešām velk depresijā iekšā. Fonā klausos Godvil rādstaciju. Forša mūzika ja patīk klubu mūzika ta būs tieši tev laikā. Vismaz man patīk. Klausos ~ kādas 30 min. Nav bijusi neviena dziesma kas nepatīk. Nāk miegs. šodien modinātāju uzliku 9.30 un protams man bija vienalga par viņu es pagriezos uz otru pusi un gulēju tālāk neklausoties kā viņš pīkst. Pilnīgi nospļauties par viņu bija. Bet pēc kādām 10 min apnika ka pīkst un es viņu izslēdzu. Pamodos ~ 11.10 varbūt vēlāk nezinu. Šodien atkal yatzy daudzas reizes pazaudēju. Sāk aptrūkties lietas kuru dēļ man smaidīt. Pārslēdzu to Godvil rādio klausos pagaidām Framing Hanley - The Promise (rock) Šausmīgi patīk viss viņu jaunais albūms. Vienkārši ideāls tā teikt. Vismaz tiem kam patīk tāda mūzika kā man tieši laika. Kaut gan nav daudz tādu cilvēku kuriem patiktu tāda mūzika. Daudzi jau sāk kliegt ēmo ēmo. Nu cmon get a life un viss kārtībā. Nejau viņi spēs mainīt manu mūzikas uztveri. Nejau es skriešu viņiem paķaļ un klausīšos to kas man nepatīk. Labāk atšķiros nekā lecu pārējiem pakaļ. Sō nevar izmainīt to kas man patīk un to kas man patika. Ehh. Neiznu šodien baigais nogurums. Rakstu arī mazliet nesakarīgi. Respektīvi lēkāju no vienas tēmas uz nākošo. Nepabeidzot to ko gribēju pateikt. Bet nu lai paliek. Starp citu tai Framing Hanley - The Promise ir labi vārdi. Šausmīgi patīk dziesmas vārdi, liek par kaut ko aizdomāties. Šodien noteikti visu dienu nosēdēšu kā vienmēr pie pc neiešu ārā jo apnicis tas pretīgais laiks. Gribu SAULI!. Gribu,gribu,gribu! Vēl man ļoti gribas uz jūru, gribu būt brūna kā šokolāde. Atceros kapēc vispār mani par ēmo sāka saukāt hohoh. Tikai tpc ka man respektīvi ka biju maza patika tokio hotel. jā pilnīgs fufelis man kādreiz patika. Bet tagad jau es to neklausos atceros ir viens teiciens nu ne teiciens bet tāda kā atziņa. Par to ka es neesu tas kas biju pagātnē es esu tas kas esu tagad! Jā diezgan apnicīgi tas ir ka puse uzskata tevi par normālu cilvēku, bet ir jābūt jau kādiem heiteriem kas tevi sauks par ēmo. bet nu labi :D Tas ir šausmīgi smiekligi un pie tam arī muļķīgi jo tie lielie dirsēji dirš aiz muguras un nesaka neko acīs. Bet nu es neko nezinu man vienalga. Atkal atceros vienu no atziņām : Ja jau viņi nespēj domāt par savu nožēlojamo dzīvi, tad lai domā par manējo. :) Ehhh.. Bet nu lai paliek bet tiešām neesu tas kas biju senā pagātnē pirms 3 - 4 gadiem. ;D Esu mainijusies vismaz man tā liekas. Daudzi saka uz slikto, daudzi uz labo. Kuram lai tic. Dažam pat pa dienām mainos. Vienu dienu esu ļoti laba, otrā vienkārši šausmīgi slikta. Bet nu tas jau ir uz garastāvokļa maiņām parasti visas stulbības pasaku ka man ir ļoti sūdīgi. Man šķiet katram cilvēkam pienāk diena kad ir pasūdīgi vai kā tā. neviens jau nav ideāls. Un nevienam neiet ideāli katru dienu. Esmu tikai cilvēks kurš spej kļūdīties. Un kļūdīties var ikviens. nejau tikai es. Par cik man ir ļoti lielas garastāvokļa maiņas Garastāvoklis mainās ik pēc piecām minūtēm tas ir grūti. Esu sarežģīts cilvēks. Ja man ko nodara es protams izturēšos vienkārši kretīniski pret to cilvēku kas mani sāpināja. Būs man tāda nievājoša attieksme pret viņu. Par cik man pat mamma ir teikusi ka man garastāvoklis mainās ik pēc piecām minūtēm un pie manis ir jāpierod. Nevar tā vienkārši pienākt klaāt oooo tu esi tik forša tra la la. Bet nu katrs ir sarežģīts gan no vienas puses gan no otras. Bet nu laikam jābeidz rakstīt. Savas lielās pārdomas par savu dzīvi.! ganjau uzrakstīšu kaut ko vēl pa visu šito dienu! Šis ir tikai sākums..

Vārdi no Framing Hanley - The Promise

You know that I still get lost in your eyes?
With your lips and your kiss and your hand in mine.
You're all that I need
And I promise I'll sleep fine tonight
Just knowing you're here by my side
Don't give this up
Don't give this up

I'm not saying that I don't believe
I'm exactly where I want to be
Don't you take that from me
No

tralalala.`

I'll keep on fighting and fighting for you,
I swear I would give you the sun and the moon
If you just remember the promise you made