Acīs asaras-
Tās slīd pār vaigiem sārtiem,
Kā nožēla par pateiktiem vārdiem,
Kas sāpējuši un dzēluši.
Nožēla par to, kas darīts
Tā nepamet un vajā mani.
Lai kur es ietu, bēgtu vai skrietu.
Kā salda atriebība,
Par manis pateiktiem vārdiem,
Darītām lietām.
Tās mani moka,
Un netaisās laist vaļā.
Līdz brīdim kad teikšu pietiek.
Man pietiek...
/Signe Slavinska/
