Tu mani satiki trauksmainajā lietū
Kā deja, kas nekad neapstājas
Šīs lietus lāses apņēma mūs
Tās sacīja daudz vairāk
Šķiroties mums, raudāja mākoņi
Tie sacīja daudz vairāk, kā mēs viens otram
Tie raudāja par mums.
Par to, kas ar mums bija noticis.
Par mūsu vārdiem izteiktiem
Un asarām lietajām.
Un par sāpēm ko pārcietām mēs.
Tagad esam savādāki.
Mākoņi neraud vairs par mums
Tie raud par citiem.
