Atstumtais

Es jūtos , kā atstumtais , kā nevajadzīgais.
Es ieklausos savā sirdī un jūtu , ka mīlu tevi.
Katrs mirklis ar tevi man neliek būt aizmirstam.
Es laikam esmu svarīgs tikai tev.
Vai tu spēsi pieņemt manu sirdi un dvēseli ?
Es tevi mīlu , taču saproti.
Bez tevīm manai dzīvei bez tevis nav jēgas.
Saproti taču.
Atstumtais es esmu , jo tu neatbildi.
Atbildi man lūdzu , mana mīļā , mana vienīgā.
Es dzīves ceļos krītot , māju logus izsitot.
Visas atmiņas ,kas saistās ar tevi , tikai ar tevi.
Nespēju vairs sakarīgi padomāt , nespēju es domās palidot , jo domāju tikai par tevi , par tevi vienīgo.
Redzot to lietu , atceros par tevi vienu.
Par tevi manas atmiņas nav zudušas.
Jūtos , kā elle iedzīts redzot tevi ar citu dusmās
pārņemts varētu to džeku norakt.
Es gribu , lai tu esi ar mani , lai esi laimīga.
Sāpēs es mokos .
Sāpes man seko meiģinu no tām izrāpties bet nesanāk.
Uzticies tu man , mana mīļā.
Būšu es tavs uz mūžiem.
Tavas acis man vairs nemelo un smaids tavs apsilda manu sirdi , kā vasaras dienā.
Man asaras tek , kā lietus aiz loga , jo tu man nēēsi blakus.
Ja būsi ar citu , tad esi laimīga , bet ja gribēsi , pie manīm atnāksi.

/By SheLBY^ & DeamonBuu/
9. aprīlis 2009
/Artūrs un Signe/